Rada digitālu rīku pusaudžu psihiskās veselības novērtēšanai

Sižetu skaties šeit

"Mazgāja matus deviņas reizes." Stāsti no psihologa kabineta

Lasi vairāk

Noslēdzoties informatīvajai kampaņai “Zinātne un Tava dzīve. Pamani un izproti!”, apkopoti valsts pētījumu programmu svarīgākie ieguvumi Latvijai

2025. gada nogalē noslēdzas vairākas Latvijas Zinātnes padomes administrētās valsts pētījumu programmas (turpmāk  - VPP), kas īstenotas no 2023. līdz 2025. gadam un ietvertas Latvijas Zinātnes padomes (turpmāk - LZP) īstenotās informatīvā kampaņas “Zinātne un Tava dzīve. Pamani un izproti!” apskatā. Šo VPP projektu rezultāti ir spilgts apliecinājums tam, ka Latvijas zinātne un pētniecība sniedz konkrētus, uz datiem balstītus risinājumus valsts vajadzībām un tautsaimniecības izaugsmei.

“Noslēdzot kārtējo VPP posmu un diskutējot ar nozaru ekspertiem no ministrijām, kā arī pašiem zinātniekiem, mēs skaidri redzam, ka zinātnei ir jāpaliek vienam no valsts attīstības balstiem, un tikai ciešā sadarbībā starp zinātniekiem, valsts pārvaldi, industriju un sabiedrību iespējams nodrošināt spēcīgu, modernu un zinātnē balstītu Latvijas nākotni, veselu, izglītotu un drošu Latvijas sabiedrību, augošu, konkurētspējīgu un efektīvu Latvijas ekonomiku,” norāda Lauma Muižniece, Latvijas Zinātnes padomes direktore.

VPP būtība ir balstīta uz sabiedrības un valsts vajadzību vai izaicinājumu risināšanu ar zinātnes palīdzību.  Zinātnieki no valsts atbildīgajām ministrijām saņēma uzdevumus rast risinājumus vai radīt inovācijas konkrētām vajadzībām Latvijas sabiedrībā, ekonomikā, attīstībā, ilgtspējā, drošībā un citās valstiski svarīgās jomās. Zinātnieki meklē, pēta un rada produktu prototipus, inovatīvas tehnoloģijas, metodes un ieteikumus, kas atbilst sabiedrības pieprasījumam, ir datos un analītikā balstīti, un risina šos izaicinājumus.

VPP posma un informatīvās kampaņas noslēgumā norisinājās diskusija ar LZP un vadošo nozaru ministriju pārstāvjiem, kuri ikdienā ir atbildīgi par savas nozares un zinātnes sadarbību VPP kontekstā. Tajā eksperti analizēja VPP būtību, projektos sasniegtos rezultātus un to, kā zinātnes atziņas tiek pārvērstas praktiskos risinājumos sabiedrības labklājības, veselības un drošības jautājumos, valsts pārvaldē, valsts ekonomiskā izaugsmē un uzņēmējdarbībā. Diskusijā piedalījās Zemkopības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Veselības ministrijas un LZP vadības pārstāvji, uzsverot VPP stratēģisko lomu valsts attīstībā.

“Veselības nozarē VPP projekti norisinās vairākās šķautnēs, bet zinātnieku paveikto mēs īpaši labi redzam COVID-19 kontekstā. Sākumā tie bija ļoti ātri un efektīvi risinājumi, ko Latvijas zinātnieki piedāvāja testēšanas jomā, piemēram, siekalu testus un pašapkalpošanās testēšanas risinājumu. Šobrīd darbs koncentrējas uz pandēmijas seku novēršanu un varu izcelt zinātnieku paveikto jauniešu psihiskās veselības jomā. Šeit zinātnieki, risinot problēmas ar pieaugošajām jauniešu psihiskās veselības grūtībām un nepietiekamo nozares speciālistu skaitu, ir izstrādājuši speciālu rīku, kuru veido gan ierīce, gan tās testēšanas saturs, kas paredzēta jauniešu sākotnējā stāvokļa diagnostikai. Šis ir efektīvs veids, kā veselības nozarē sadarboties ar zinātniekiem - mēs identificējam būtiskus izaicinājumus, kuriem nav risinājuma, bet zinātnieki to rod,” norāda Laura Boltāne, Veselības ministrijas  Stratēģiskās plānošanas un gatavības departamenta direktora vietniece.

Arī Zemkopības ministrijas Stratēģijas, zināšanu un klimata departamenta direktors Jānis Šnakšis uzsver zinātnes lomu nozarē: “Lauksaimnieki arī individuāli sadarbojas ar zinātniekiem, lai izstrādātu kādus sev būtiskus, efektivitāti uzlabojošus rīkus vai metodes. VPP priekšrocība ir tāda, ka šeit zinātnieki palīdz visai nozarei, piemēram, mežsaimniecībai, lauksaimniecībai, zivkopībai utml. rast risinājumus, kas uzlabo nozares produktivitāti un kvalitāti. Papildus tam VPP palīdz arī visai nozares politikai, jo dod mums datus, argumentus, pierādījumus, kā aizstāvēt savas nacionālās pozīcijas Eiropā.”

Visu nozaru eksperti ir vienoti nostājā, ka VPP ir sevi pierādījusi kā efektīvs mehānisms, kas ļauj valstij savlaicīgi reaģēt uz aktualitātēm un radīt risinājumus, kas balstīti zinātnē un pasargā sabiedrību no riskiem. Zinātnieku darba rezultāti jau tiek izmantoti nozarēs, un tie sniedz reālu pienesumu sabiedrības veselībai, drošībai, valodas attīstībai, izglītības kvalitātei un ekonomikas konkurētspējai.

“Ekonomikas ministrijas pārziņā ir to nozaru pētniecība, kurus mūsu valsts ir definējusi kā nozares ar augstu eksporta, komercializācijas un pievienotās vērtības potenciālu. Tās ir viedās specializācijas jomas, kurās zinātnieku darbs veicina Latvijas ekonomiku, bet vienlaikus uzlabo arī citu nozaru kvalitāti, piemēram, medicīnu, farmāciju, diagnostiku, būvniecību, informāciju komunikācijas tehnoloģijas  utml. Zinātnieku darbs šajos projektos jau ir rezultējies ar vairāk kā 40 dažādu produktu un metožu izstrādi, un, ja nozares tās atzīst par vērtīgām, komercializēs un izmantos, tad ieguvēji būs visi - gan pašas nozares un to klienti, gan valsts ekonomika kopumā,” Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktore Elīna Pētersone.

VPP ir kļuvusi par vienu no svarīgākajiem valsts instrumentiem, kas iesaista zinātni valsts attīstībā un paredz praktiskus risinājumus. VPP rezultātā Latvijā top jaunas tehnoloģijas, digitāli valodas rīki, veselības testēšanas metodes, pārtikas un drošības risinājumi, instrumenti ēnu ekonomikas mazināšanai, kā arī zināšanas, kas ļauj gudri izmantot dabas un zemes resursus. Kopš 2018. gada, kad uzsākta Valsts pētījumu programma, īstenotas 17 programmas ar 47 projektiem, un šobrīd aktīvas ir 13 programmas, kurās norit 25 projekti. Pētījumos iesaistīti zinātnieki no vairāk nekā 30 Latvijas zinātniskajām institūcijām, kas apliecina sistēmas plašumu un starpdisciplināro pieeju.

Noslēguma diskusijas laikā eksperti vienojās par galvenajiem secinājumiem attiecībā uz VPP un zinātnes lomu Latvijas izaugsmē:

• zinātnes radītie risinājumi ir praktiski un izmantojami, un to ieviešana nozarēs jāstiprina vēl aktīvāk, lai palielinātu inovāciju atdevi Latvijas ekonomikai;
• nepieciešama stabila, prognozējama un ilgtspējīga VPP finansēšana, kas ļautu zinātniekiem strādāt pie valsts aktuālākajiem stratēģiskajiem izaicinājumiem ilgtermiņā;
• sabiedrības uzticēšanās zinātnei pieaug, un tās veicināšana ir būtiska, lai zinātniski pamatoti lēmumi veidotu valsts turpmāko attīstību.

Kampaņas “Zinātne un Tava dzīve: Pamani un izproti!” stāstiem ir iespējams sekot līdzi vietnē viegliparzinatni.lv, kā arī LZP sociālajos tīklos un medijos. Tās mērķis ir rosināt sarunu par zinātni arī ārpus pētniecības jomas – ar cilvēkiem, kuri ikdienā, iespējams, nepamana zinātnes ietekmi, lai kopīgi veidotu stiprāku un zinātnē balstītu Latvijas nākotni. 

Kā zinātnieki palīdz latviešiem dzīvot veselīgāk: jaunā veselībpratības platforma un pacientu tiesību stiprināšana

Latvijā arvien biežāk runājam par veselīgu dzīvesveidu. Latvijas iedzīvotājus visās vecumu grupās dažādos pasākumos, iniciatīvās un kampaņās aicina kustēties vairāk, sportot, ēst pareizāk, apmeklēt ārstus, pievērst uzmanību dažādiem simptomiem un savlaicīgi veikt dažādas veselības pārbaudes. Taču dati atspoguļo citu dzīves realitāti - mēs sastopamies ar vienu no augstākajiem aptaukošanās rādītājiem Eiropā, nevienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un zemām zināšanām par pacientu tiesībām. Mūsu dzīvesveids kopumā ir mazkustīgs, kā rezultātā ar aptaukošanos saskaras viena no četrām sievietēm un viens no sešiem vīriešiem Latvijā. Tā ir būtiska sabiedrības veselības problēma, ko identificējusi Veselības ministrija un kurai zinātnieki tagad mēģina rast risinājumu ar moderniem un praksē izmantojamiem līdzekļiem.

Lasi vairāk

Diskusija par zinātnes lomu Latvijas attīstībā un sabiedrības labklājības veicināšanā

Skaties šeit

Pētniece: Latviešu valodas resursi digitālajā vidē pēdējos gados ir ļoti attīstījušies

Sarunu klausies šeit

Pusaudžu psihiskā veselība pēc pandēmijas: Latvijas zinātnieku ieguldījums traucējumu simptomu novērtēšanā

Pusaudžu psihiskā veselība ir temats, kas pēcpandēmijas laikā ieņēmis stabilu vietu izglītības darbinieku, ģimeņu, plašsaziņas līdzekļu un veselības aprūpes speciālistu diskusijās. Gandrīz katram ir kāds stāsts par pusaudzi, kuram vairs nav spēka un motivācijas, negribas iet uz skolu, kurš laiku pavada nodarbēs telefonā un nepiedalās aktivitātēs, kurš zaudējis motivāciju kustēties un sāk pieņemties svarā, kuram ir grūtības saskarsmē ar vienaudžiem utt. Covid-19 pandēmija šo fonu tikai pastiprināja – izolācija, attālinātās mācības, trauksme par nākotni, karš Ukrainā, klimata pārmaiņas. Šie notikumi izteikti emocionāli tiek uztverti tieši pusaudžu vecumā, kad cilvēks iepazīst pasauli un vēl mācās regulēt savas emocijas.

Lasi vairāk

BioPhoT projekti

OsteoWood. Bērza koksnes jaunās paaudzes risinājums kaulu fiksācijai – ilgtspējīgs ceļš no meža līdz funkcionāliem implantiem 

 Projekta mērķis ir izstrādāt un validēt inovatīvu bērza koksnes materiālu kaulu fiksācijai, piedāvājot ilgtspējīgu un bioloģiski saderīgu risinājumu situācijās, kur tradicionālie metāla implanti nav piemēroti. Neraugoties uz to, ka nerūsējošais tērauds un titāns joprojām ir zelta standarts osteosintēzē, šie materiāli nav piemēroti visiem pacientiem. Aptuveni 2–5 % pacientu novēro alerģiskas reakcijas, hronisku iekaisumu vai metālu nepanesamību, kas var prasīt atkārtotas operācijas vai alternatīvus ārstēšanas risinājumus. OsteoWood nav paredzēts kā vispārējs metāla implantu aizvietotājs, bet gan kā papildinošs implantu materiāls konkrētām alerģijjutīgām indikācijām. Projekts balstās uz jaunākajiem sasniegumiem koksnes ķīmijā un materiālzinātnē, izmantojot sārmainu apstrādi, koksnes impregnēšanu ar oligo-hitozānu un blīvināšanu, lai uzlabotu mehānisko izturību, formas stabilitāti un bioloģisko saderību. Materiāls tiks izstrādāts līdz TRL3 līmenim, veicot mikroskopiskās struktūras analīzi, mehāniskos testus un šūnu saderības in vitro pārbaudes. Tiks izgatavoti funkcionāls sākotnējais prototips biomehānikas izvērtēšanai. Intelektuālā īpašuma stratēģija un sadarbībā ar iesaistītajām pusēm veidota attīstības ceļa karte nodrošinās pamatu nākamajiem attīstības posmiem. Projekts atbilst Latvijas viedās specializācijas stratēģijas jomām “viedie materiāli” un “aprites bioekonomika”, attīstot augstas pievienotās vērtības risinājumu no vietējiem atjaunojamiem resursiem.

 Treonil t-RNS sintetāzes inhibitori kā pretsēnīšu zāļvielas

Sēnīšu infekcijas skar vairāk nekā miljardu cilvēku visā pasaulē. Biežāk tās ir ādas, nagu un matu infekcijas, bet cilvēka imunitātes pavājināšanās vai invazīvas medicīniskas procedūras var izraisīt smagas, nereti – letālas sēnīšu infekcijas, kas ik gadu izraisa miljoniem nāves gadījumu. Pasaulē ārstēšanai pieejami tikai četri pretsēnīšu zāļu klases līdzekļi, un tiem novērota strauja rezistences attīstība, kas ievērojami apdraud pašreizējās ārstēšanas iespējas. Candida albicans un citas sēnes Pasaules Veselības organizācija ir iekļāvusi kritiski bīstamo patogēnu sarakstā, uzsverot steidzamu nepieciešamību pēc jauniem medikamentiem ar atšķirīgu darbības mehānismu. Projekts TRIAL piedāvā jaunu risinājumu – izstrādāt zāļu kandidātus, kas bloķē treonil-tRNS sintetāzi (ThrRS), fermentu, bez kura sēnītes nespēj sintezēt olbaltumvielas un vairoties. Dabiskas izcelsmes savienojumi jau pierādījuši, ka šāds darbības veids var būt efektīvs, taču līdzšinējās molekulas bijušas pārāk sarežģītas vai toksiskas. Projekta komanda izmanto strukturāli vienkāršākus savienojumus un modernu strukturālās bioloģijas pieeju, lai radītu jaudīgus un selektīvus Candida albicans inhibitorus. Šī projekta īstenošana sniegs fundamentālas zināšanas par jaunu zāļu mērķiem, radīs patentējamus pretsēnīšu savienojumus un pavērs ceļu nākamajai zāļu izstrādes kārtai. Ilgtermiņā tas nozīmē - drošāku un efektīvāku terapiju pacientiem, mazāku rezistences risku un ievērojamu sabiedrības veselības ieguvumu apstākļos, kad invazīvo sēnīšu infekciju skaits turpina pieaugt.

Lasīt tālāk »

Latvijas zinātnieki pilnveido pārtikas lomu valsts drošībā

“Zinātne palīdz stiprināt Latvijas pārtikas ķēdes drošību un līdz ar to mūsu valsts patstāvību un neatkarību no ārējiem faktoriem. Pēdējie gadi parādīja, cik ātri piegādes ķēdes var izjukt — pandēmija, karš, klimata pārmaiņas, enerģijas krīze. Ja Latvija spēj ražot un uzglabāt savu pārtiku droši un neatkarīgi, mēs spējam pastāvēt arī krīzē,” saka Dārzkopības institūta vadošā pētniece Dalija Segliņa, kura vada Valsts pētījumu programmas “Vietējo resursu izpēte un ilgtspējīga izmantošana Latvijas attīstībai 2023–2025” projektu “GreenAgroRes”.

Viņa mūs vārda tiešā nozīmē izved cauri visai pārtikas ķēdei  - no sēklas, dārza līdz veikalam un galdam. Dalija ir viena no vadošajām pētniecēm zinātnieku komandā, kas strādā pie tā, lai Latvija spētu ražot, uzglabāt un lietot drošu, kvalitatīvu un ilgtspējīgu pārtiku, arī krīzes laikā, un iekļauties Eiropas Savienības noteiktajos Zaļā kursa mērķos.

Lasi vairāk

Kā latgaliešu un lībiešu digitālais mantojums padara mūs stiprākus?

2025. gada nogalē noslēdzas vairāki Latvijas Zinātnes padomes administrētās Valsts pētījumu programmas projekti. Tajos zinātnieki, atbilstoši atbildīgo ministriju pasūtījumam, meklē praktiskus risinājumus dažādu valstij svarīgu izaicinājumu risināšanai. Viens no tiem - mūsu valodas ilgtspēja un attīstība digitālā laikmetā, latgaliešu un lībiešu valodas mantojuma digitalizācija, kas ļauj šos resursus padarīt pieejamus un izmantojamus, tātad - dzīvotspējīgus.

Lasi vairāk

Noticis kampaņas “Zinātne un Tava dzīve” īpašais PALDIES pasākums – turpinām kopā stāstīt par zinātni

Valsts pētījumu programmu projektiem īpašā Latvijas Zinātnes padomes PATEICĪBAS pasākumā, kas kļuva par skaistu kopā satikšanos un atskatu uz šobrīd kopīgi paveikto valsts pētījumu programmas projektu informatīvās kampaņas laikā.

Kampaņa “Zinātne un Tava dzīve. PAMANI un IZPROTI” turpinās, un šādas tikšanās palīdz stiprināt kopienu, kas ar savu darbu un stāstiem ceļ sabiedrības izpratni par zinātni.

Zinātnes stāsti, pateicības un iedvesmas brīži

Pasākumu vadīja Gustavs Terzens, kurš jau pirms gada kopā ar LZP uzsāka iepazīstināt plašāku sabiedrību ar valsts pētījumu programmu projektu ieguvumiem, uzrunāja klātesošos un dalījās pieredzē par to, cik nozīmīgi ir stāstīt par zinātni vienkārši, cilvēcīgi un saprotami!

Dalībniekus sveica arī Latvijas Zinātnes padomes direktore Lauma Muižniece, uzsverot zinātnes komunikācijas pieaugošo lomu un sabiedrības vēlmi pēc uzticamas informācijas.

Savukārt LZP Pētniecības programmu ieviešanas un monitoringa departamenta direktore Ineta Kurzemniece sniedza ieskatu Valsts pētījumu programmu nozīmē un daudzveidībā, atgādinot, ka šo programmu rezultāti skar ikviena Latvijas iedzīvotāja ikdienu — no veselības un drošības līdz videi, izglītībai un inovācijām.

BIOR laboratorija – aizraujoša zinātnes pasaule jaunajiem vēstnešiem

BIOR komanda bija īpaši parūpējusies, lai jaunajiem zinātnes vēstnešiem ar ģimenēm un pētniekiem atklātu laboratorijas ikdienas darbu.
Dalībnieki varēja piedalīties sensorikas eksperimentos, pārbaudīt savas maņas, iesaistīties zināšanu spēlēs un doties ekskursijā aiz laboratorijas durvīm, iepazīstot telpas un pētījumus, kas ikdienā veido pārtikas drošības un veselības zinātnisko pamatu.

Šī pieredze bija īpaši vērtīga jaunajiem zinātnes stāstniekiem, kuri turpmāk vēl labāk sapratīs, kā zinātne top praktiski un kā par to stāstīt saviem vienaudžiem un plašākai sabiedrībai. Iespējams, ka palīdzēs kādam no viņiem izvēlēties savu nākontes profesiju tieši zinātnē!

Paldies jaunajiem zinātnes vēstnešiem un viņu ģimenēm

Sirsnīgs PALDIES tika teikts visiem, kuri iesaistījušies valsts pētījumu programmas projektu informatīvās kampaņas aktivitātēs:

Īpašs paldies šī gada jaunajiem zinātnes vēstnešiem:

• Robertam Rožkalnam,
• Patrīcijai Borodušķei,
• Georgam Voroņenko,
• Robertam Behmanim,
• Kristīnei Takerei,
• Līvai Anspokai.

Pateicamies arī viņu ģimenēm par atbalstu, iedvesmu un vēlmi kopā veidot izpratni par zinātni kā būtisku mūsu dzīves sastāvdaļu.

Zinātnieki rada videi draudzīgāku pārtikas iepakojumu

Sižetu skaties šeit

Nevis sadzīvot, bet dzīvot kopā

Latvijā tāpat kā jebkurā valstī drošība sākas ne tikai ar robežu apsargāšanu, militāro apmācību vai bruņoto spēku jaudu, bet  ar cilvēkiem, kas uzticas viens otram. Kad kaimiņš vairs nav svešinieks, kad bibliotēka kļūst par tikšanās vietu un kad sabiedrība spēj cieņpilni un ieinteresēti sarunāties arī tad, ja viedokļi atšķiras, tieši tad valsts kļūst noturīgāka pret jebkuru krīzi. Un - Latvijā tāpat kā jebkurā valstī drošība izsīkst, ja sabiedrība nespēj vienoties par kopīgiem mērķiem un vērtībām, kļūst sašķelta un kūtra rīcībā.

Lasi vairāk

Latvijas zinātnieki rada MI rīku valsts iepirkumu efektīvākai izvērtēšanai

Lasi vairāk

Pamani un izproti: Tavs darbs

Zinātnes vēstnese Kristīne Takere kopā ar Gustavu Terzenu pēta, kā mūsdienu tehnoloģiju attīstības laikmetā mākslīgais intelekts kļūst par atbalstu iepirkumu speciālistu darbā.

Skaties video un uzzini kā zinātne un inovācijas palīdz pilnveidot ikdienas procesus un veicina efektīvāku darbu valsts pārvaldē.

Uzzini vairāk

Pētniece Ireta Čekse dosies pie skolēniem, lai runātu par karjeras ceļu zinātnē un sabiedrības saliedētības nozīmi mūsdienu pasaulē

Latvijas Zinātnes padomes koordinētās Valsts pētījumu programmas informatīvās kampaņas ietvaros skolēni tiek aicināti tuvāk iepazīt zinātnes pasauli un karjeras iespējas tajā, tāpēc 17. oktobrī Rīgas Valsts klasiskajā ģimnāzijā viesojās pētniece Dr.sc.admin. Ireta Čekse, kura dalījās pieredzē par savu profesionālo ceļu zinātnē un pastāstīja vairāk arī par valsts pētījumu programmas “„Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstība” projektu, kā ietvaros  pētnieku komanda pēta, kā dažādu sociālo, kultūras un ekonomisko faktoru mijiedarbība ietekmē sabiedrības saliedētību Latvijā.

“Tikšanās laikā aplūkojām zinātnieka karjeras ceļš, iespējas un zinātnieka kā cilvēka ieguvumi un pienesums sabiedrībai. Aplūkojām jautājumu - kādi ir ieguvumi un vērtība, ja izvēlamies akadēmisko ceļu,  pievērsīsimies arī jautājumam par indivīda lomu sabiedrībā un sabiedrības iespējām, ja tā ir vienota savā rīcībā, vērtībās un mērķos.”

• Par pētnieci

Ireta Čekse ir vadošā pētniece Latvijas Universitātē, kā arī Starptautiskā pilsoniskās izglītības pētījuma - IEA ICCS 2027 vadītāja Latvijā. IEA ICCS pētījumā Ireta strādā kopš 2007. gada, kļūstot par tā vadītāju Latvijā 2014. gadā. Vadošās pētnieces maģistra darbs, promocijas darbs un pēcdoktorantūras studijas, kā arī zinātniskās publikācijas ir fokusētas uz pilsoniskās izglītotības izpēti un ar to saistītajiem problēmu risinājumiem skolā un izglītības rīcībpolitikā. Vairāk nekā 18 gados uzkrāta pieredze dažādu studiju kursu docēšanā augstskolā, maģistra un doktora darbu vadīšanā, pētījumu vadīšanā sadarbojoties ar ārvalstu un Latvijas partneriem, piedaloties starptautiskās darba grupās un konferencēs. Ireta ir mācību, populārzinātnisko un zinātnisko publikāciju autore un līdzautore. Iretai ir pieredze darbā skolā kā skolotājai un direktora vietniecei, kā arī līdzdarbojoties privātas pirmskolas izveidē. Vairāk par pētnieces zinātnisko ceļu: https://orcid.org/0000-0002-0679-6535

• Pētījums par saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstību

Ireta piedalās arī Valsts pētījumu programmas “Sabiedrības veselība” projekta “Sabiedrības saliedētības vektori: no saliedētības ap valstsnāciju (2012-2018) uz saliedēto pilsonisko kopienu valsts, sabiedrības un indivīdu drošības labā (2024-2025)” īstenošanā.

Uzsverot starpdisciplināru pieeju, projekta mērķis ir visaptveroši analizēt Latvijas saliedētības politiku, aptverot tās attīstību, īpatnības un pārvaldību. Tas ietver filozofisku, socioloģisku, ekonomisku, vides un psiholoģisku aspektu integrēšanu. Galvenās jomas ir sabiedrības saliedētība un identitātes veidošanās, mediju vide un informācijas noturība, valodas un kultūras integrācija, sociālekonomiskā ietekme un ilgtspējīga attīstība. Turklāt projektā iekļautas atvērtās zinātnes aktivitātes un liels uzsvars likts uz zinātnisko komunikāciju, lai sekmētu sabiedrības iesaisti zināšanu pilnveidē un spēcinātu projekta rezultātu ietekmi un praktisko noderīgumu.

VPP programmas "Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības" projekta "Sabiedrības saliedētības vektori: no saliedētības ap valstsnāciju (2012-2018) uz saliedēto pilsonisko kopienu valsts, sabiedrības un indivīdu drošības labā (2024-2025)" (VPP-KM-SPASA-2023/1-0002) īstenošanas periods ir no 2024. gada janvārim līdz 2025. gada decembrim.

• Par valsts pētījumu programmu informatīvo kampaņu “Zinātne un Tava dzīve. Pamani un izproti”

Latvijas Zinātnes padome informatīvās kampaņas “Zinātne un Tava dzīve: Pamani un izproti!” laikā iepazīstina plašāku sabiedrību ar Latvijas zinātnieku paveikto valsts pētījumu programmu projektos. Zinātnieku paveiktais darbs ne visiem ikdienā ir redzams, bet tas ir ļoti būtisks, jo uzlabo svarīgas mūsu dzīves jomas. Tiek radītas inovācijas un risinājumi veselībā un aizsardzībā, radītas tehnoloģijas darba efektivitātes uzlabošanai, ieguldīts liels darbs mūsu valodas saglabāšanā, mācīšanas un mācīšanās pieredzes attīstīšanā. Nozīmīgs zinātnieku darba ieguldījums veltīts arī mūsu zemes resursu saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai.

Pamani un izproti: Tava valoda

Video stāstā Gustavs Terzens kopā ar jauno zinātnes vēstnesi Līvu Anspoku dodas izzināt latgaliešu un lībiešu valodas pasauli. Kopā viņi atklāj, kā zinātnieki pēta valodu, kā tiek digitalizēti teksti un kā šie darbi palīdz saglabāt mūsu kultūras identitāti.

Skaties video un uzzini, kā zinātne palīdz saglabāt valodu dzīvu arī digitālajā vidē – no senajiem tekstiem līdz modernajām tehnoloģijām!

Uzzini vairāk

Pamani un izproti: Tava zeme

Gustavs Terzens kopā ar jauno zinātnes vēstnesi Georgu dodas iepazīt zinātnes pasauli.

Viņi atklāj, kā tehnoloģijas ienāk dārzos, kā no blakusproduktiem top ēdami trauki, kāpēc ir svarīgi veidot pārstrādājamus iepakojumus, un kā pētnieki analizē zivis, lai izprastu dabas piesārņojumu. Ieskaties video stāstā un novērtē zinātnieku darba ieguldījumu mūsu zemes un pārtikas drošībā un kvalitātē!

Uzzini, kā Latvijas zinātnieki soli pa solim seko pārtikas ceļam – no lauka līdz galdam, lai tā būtu veselīgāka, drošāka un draudzīgāka gan cilvēkam, gan dabai.

Uzzini vairāk

Valsts pētījumu programmas pētniece Zane Gulbe viesojas Rīgas Valsts klasiskajā ģimnāzijā Karjeras nedēļas ietvaros

No 6. līdz 10. oktobrim Latvijas skolās norisinās Karjeras nedēļa, kas palīdz pusaudžiem iepazīt dažādas profesijas un karjeras iespējas, izprast darba tirgus tendences un apzināt, kā skolā iegūtās zināšanas un prasmes noderēs nākotnē.

Latvijas Zinātnes padomes koordinētās Valsts pētījumu programmas informatīvās kampaņas ietvaros skolēni tiek aicināti tuvāk iepazīt zinātnes pasauli un karjeras iespējas tajā, tāpēc 10. oktobrī Rīgas Valsts klasiskajā ģimnāzijā viesojās pētniece Mg. psych. Zane Gulbe, kura dalīsies pieredzē par savu profesionālo ceļu zinātnē un stāstīs, kā pētniecība palīdz uzlabot sabiedrības veselību.

Pētniece pastāstīja vairāk arī par Valsts pētījumu programmas “Sabiedrības veselība” projektu, kura mērķis ir izstrādāt jaunas datorizētas novērtēšanas metodes pusaudžu psihiskās veselības izpētei un monitorēšanai. Šis pētījums palīdz labāk saprast pusaudžu emocionālo labsajūtu un savlaicīgi sniegt nepieciešamo atbalstu, veicinot drošāku un efektīvāku palīdzības sistēmu.

• Par pētnieci

Zane Gulbe ir lektore Rīgas Stradiņa universitātes Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedrā, zinātniskā asistenta p.i. Sabiedrības veselības institūtā, kā arī profesionālās maģistra studiju programmas “Veselības psiholoģija” direktore. Viņa ir sertificēts klīniskais un veselības, izglītības un skolu psihologs, kā arī doktorante, kas aktīvi iesaistās zinātniskajos pētījumos par pusaudžu psihisko veselību.

• Pētījums par pusaudžu psihisko veselību

Zane Gulbe piedalās Valsts pētījumu programmas “Sabiedrības veselība” projektā “Jaunas datorizētas novērtēšanas metodes izstrāde pusaudžu psihiskās veselības iznākumu mērīšanai un monitorēšanai post-COVID pandēmijas apstākļos”. (VPP-VM-Sabiedrības_Veselība-2023/6-0002) (Nr. 1-PB- 2/8/2024)

Projekta ietvaros pētnieki no Rīgas Stradiņa universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes izstrādā jaunu metodi, kas palīdzēs labāk izprast pusaudžu (13-19 gadu vecumā) psihisko veselību. Šī metode ļaus ne tikai aizpildīt testus, bet arī izmantos īpašus mērījumus, lai precīzāk noteiktu, kā jaunietis jūtas un vai pastāv pašnāvības riski. Tādējādi būs iespējams savlaicīgi sniegt atbalstu un uzlabot psihiskās veselības palīdzību pusaudžiem, padarot to pieejamāku un drošāku.

Ābeļu dzīvžogi un droni. Jaunas metodes augļkopībā

Sižetu skaties šeit