Viegli par zinātni - Jaunumi

Rada digitālu rīku pusaudžu psihiskās veselības novērtēšanai

Mon, 15 Dec 2025 09:17:00 +0000

Latvijas pētnieki strādā pie jaunas ierīces, kas varētu kļūt par nozīmīgu atbalstu psihologiem strādājot ar pusaudžiem. Digitālais rīks ļauj daudz ātrāk iegūt pirmo novērtējumu par jauniešu psihisko veselību un pamanīt riskus. Nākotnē tas varētu palīdzēt mazināt rindas pie speciālistiem un ātrāk sniegt atbalstu brīdī, kad tas patiešām vajadzīgs.

Sižetu skaties šeit

"Mazgāja matus deviņas reizes." Stāsti no psihologa kabineta

Mon, 15 Dec 2025 09:16:00 +0000

Jaunākā paciente ar pašnāvnieciskām domām viņas praksē bija 10 gadus veca meitene, kamēr cita pusaudze kājas bija sagraizījusi tā, ka tās klāja dziļas rētas. Pusaudžu pašnāvnieciskas uzvedības riska faktoru noteikšana ir viens no galvenajiem mērķiem, ko, izstrādājot jaunu digitālu rīku, kas palīdzēs ātrāk un precīzāk noteikt, kā jūtas pusaudzis, izvirzījuši Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) un Rīgas Tehnikās universitātes (RTU) zinātnieki.

Lasi vairāk

Noslēdzoties informatīvajai kampaņai “Zinātne un Tava dzīve. Pamani un izproti!”, apkopoti valsts pētījumu programmu svarīgākie ieguvumi Latvijai

Fri, 12 Dec 2025 17:39:00 +0000

2025. gada nogalē noslēdzas vairākas Latvijas Zinātnes padomes administrētās valsts pētījumu programmas (turpmāk - VPP), kas īstenotas no 2023. līdz 2025. gadam un ietvertas Latvijas Zinātnes padomes (turpmāk - LZP) īstenotās informatīvā kampaņas “Zinātne un Tava dzīve. Pamani un izproti!” apskatā. Šo VPP projektu rezultāti ir spilgts apliecinājums tam, ka Latvijas zinātne un pētniecība sniedz konkrētus, uz datiem balstītus risinājumus valsts vajadzībām un tautsaimniecības izaugsmei.

“Noslēdzot kārtējo VPP posmu un diskutējot ar nozaru ekspertiem no ministrijām, kā arī pašiem zinātniekiem, mēs skaidri redzam, ka zinātnei ir jāpaliek vienam no valsts attīstības balstiem, un tikai ciešā sadarbībā starp zinātniekiem, valsts pārvaldi, industriju un sabiedrību iespējams nodrošināt spēcīgu, modernu un zinātnē balstītu Latvijas nākotni, veselu, izglītotu un drošu Latvijas sabiedrību, augošu, konkurētspējīgu un efektīvu Latvijas ekonomiku,” norāda Lauma Muižniece, Latvijas Zinātnes padomes direktore.

VPP būtība ir balstīta uz sabiedrības un valsts vajadzību vai izaicinājumu risināšanu ar zinātnes palīdzību. Zinātnieki no valsts atbildīgajām ministrijām saņēma uzdevumus rast risinājumus vai radīt inovācijas konkrētām vajadzībām Latvijas sabiedrībā, ekonomikā, attīstībā, ilgtspējā, drošībā un citās valstiski svarīgās jomās. Zinātnieki meklē, pēta un rada produktu prototipus, inovatīvas tehnoloģijas, metodes un ieteikumus, kas atbilst sabiedrības pieprasījumam, ir datos un analītikā balstīti, un risina šos izaicinājumus.

VPP posma un informatīvās kampaņas noslēgumā norisinājās diskusija ar LZP un vadošo nozaru ministriju pārstāvjiem, kuri ikdienā ir atbildīgi par savas nozares un zinātnes sadarbību VPP kontekstā. Tajā eksperti analizēja VPP būtību, projektos sasniegtos rezultātus un to, kā zinātnes atziņas tiek pārvērstas praktiskos risinājumos sabiedrības labklājības, veselības un drošības jautājumos, valsts pārvaldē, valsts ekonomiskā izaugsmē un uzņēmējdarbībā. Diskusijā piedalījās Zemkopības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Veselības ministrijas un LZP vadības pārstāvji, uzsverot VPP stratēģisko lomu valsts attīstībā.

“Veselības nozarē VPP projekti norisinās vairākās šķautnēs, bet zinātnieku paveikto mēs īpaši labi redzam COVID-19 kontekstā. Sākumā tie bija ļoti ātri un efektīvi risinājumi, ko Latvijas zinātnieki piedāvāja testēšanas jomā, piemēram, siekalu testus un pašapkalpošanās testēšanas risinājumu. Šobrīd darbs koncentrējas uz pandēmijas seku novēršanu un varu izcelt zinātnieku paveikto jauniešu psihiskās veselības jomā. Šeit zinātnieki, risinot problēmas ar pieaugošajām jauniešu psihiskās veselības grūtībām un nepietiekamo nozares speciālistu skaitu, ir izstrādājuši speciālu rīku, kuru veido gan ierīce, gan tās testēšanas saturs, kas paredzēta jauniešu sākotnējā stāvokļa diagnostikai. Šis ir efektīvs veids, kā veselības nozarē sadarboties ar zinātniekiem - mēs identificējam būtiskus izaicinājumus, kuriem nav risinājuma, bet zinātnieki to rod,” norāda Laura Boltāne, Veselības ministrijas Stratēģiskās plānošanas un gatavības departamenta direktora vietniece.

Arī Zemkopības ministrijas Stratēģijas, zināšanu un klimata departamenta direktors Jānis Šnakšis uzsver zinātnes lomu nozarē: “Lauksaimnieki arī individuāli sadarbojas ar zinātniekiem, lai izstrādātu kādus sev būtiskus, efektivitāti uzlabojošus rīkus vai metodes. VPP priekšrocība ir tāda, ka šeit zinātnieki palīdz visai nozarei, piemēram, mežsaimniecībai, lauksaimniecībai, zivkopībai utml. rast risinājumus, kas uzlabo nozares produktivitāti un kvalitāti. Papildus tam VPP palīdz arī visai nozares politikai, jo dod mums datus, argumentus, pierādījumus, kā aizstāvēt savas nacionālās pozīcijas Eiropā.”

Visu nozaru eksperti ir vienoti nostājā, ka VPP ir sevi pierādījusi kā efektīvs mehānisms, kas ļauj valstij savlaicīgi reaģēt uz aktualitātēm un radīt risinājumus, kas balstīti zinātnē un pasargā sabiedrību no riskiem. Zinātnieku darba rezultāti jau tiek izmantoti nozarēs, un tie sniedz reālu pienesumu sabiedrības veselībai, drošībai, valodas attīstībai, izglītības kvalitātei un ekonomikas konkurētspējai.

“Ekonomikas ministrijas pārziņā ir to nozaru pētniecība, kurus mūsu valsts ir definējusi kā nozares ar augstu eksporta, komercializācijas un pievienotās vērtības potenciālu. Tās ir viedās specializācijas jomas, kurās zinātnieku darbs veicina Latvijas ekonomiku, bet vienlaikus uzlabo arī citu nozaru kvalitāti, piemēram, medicīnu, farmāciju, diagnostiku, būvniecību, informāciju komunikācijas tehnoloģijas utml. Zinātnieku darbs šajos projektos jau ir rezultējies ar vairāk kā 40 dažādu produktu un metožu izstrādi, un, ja nozares tās atzīst par vērtīgām, komercializēs un izmantos, tad ieguvēji būs visi - gan pašas nozares un to klienti, gan valsts ekonomika kopumā,” Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktore Elīna Pētersone.

VPP ir kļuvusi par vienu no svarīgākajiem valsts instrumentiem, kas iesaista zinātni valsts attīstībā un paredz praktiskus risinājumus. VPP rezultātā Latvijā top jaunas tehnoloģijas, digitāli valodas rīki, veselības testēšanas metodes, pārtikas un drošības risinājumi, instrumenti ēnu ekonomikas mazināšanai, kā arī zināšanas, kas ļauj gudri izmantot dabas un zemes resursus. Kopš 2018. gada, kad uzsākta Valsts pētījumu programma, īstenotas 17 programmas ar 47 projektiem, un šobrīd aktīvas ir 13 programmas, kurās norit 25 projekti. Pētījumos iesaistīti zinātnieki no vairāk nekā 30 Latvijas zinātniskajām institūcijām, kas apliecina sistēmas plašumu un starpdisciplināro pieeju.

Noslēguma diskusijas laikā eksperti vienojās par galvenajiem secinājumiem attiecībā uz VPP un zinātnes lomu Latvijas izaugsmē:

zinātnes radītie risinājumi ir praktiski un izmantojami, un to ieviešana nozarēs jāstiprina vēl aktīvāk, lai palielinātu inovāciju atdevi Latvijas ekonomikai;
nepieciešama stabila, prognozējama un ilgtspējīga VPP finansēšana, kas ļautu zinātniekiem strādāt pie valsts aktuālākajiem stratēģiskajiem izaicinājumiem ilgtermiņā;
sabiedrības uzticēšanās zinātnei pieaug, un tās veicināšana ir būtiska, lai zinātniski pamatoti lēmumi veidotu valsts turpmāko attīstību.

Kampaņas “Zinātne un Tava dzīve: Pamani un izproti!” stāstiem ir iespējams sekot līdzi vietnē viegliparzinatni.lv, kā arī LZP sociālajos tīklos un medijos. Tās mērķis ir rosināt sarunu par zinātni arī ārpus pētniecības jomas – ar cilvēkiem, kuri ikdienā, iespējams, nepamana zinātnes ietekmi, lai kopīgi veidotu stiprāku un zinātnē balstītu Latvijas nākotni.

Kā zinātnieki palīdz latviešiem dzīvot veselīgāk: jaunā veselībpratības platforma un pacientu tiesību stiprināšana

Wed, 10 Dec 2025 09:11:00 +0000

Latvijā arvien biežāk runājam par veselīgu dzīvesveidu. Latvijas iedzīvotājus visās vecumu grupās dažādos pasākumos, iniciatīvās un kampaņās aicina kustēties vairāk, sportot, ēst pareizāk, apmeklēt ārstus, pievērst uzmanību dažādiem simptomiem un savlaicīgi veikt dažādas veselības pārbaudes. Taču dati atspoguļo citu dzīves realitāti - mēs sastopamies ar vienu no augstākajiem aptaukošanās rādītājiem Eiropā, nevienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un zemām zināšanām par pacientu tiesībām. Mūsu dzīvesveids kopumā ir mazkustīgs, kā rezultātā ar aptaukošanos saskaras viena no četrām sievietēm un viens no sešiem vīriešiem Latvijā. Tā ir būtiska sabiedrības veselības problēma, ko identificējusi Veselības ministrija un kurai zinātnieki tagad mēģina rast risinājumu ar moderniem un praksē izmantojamiem līdzekļiem.

Lasi vairāk

Diskusija par zinātnes lomu Latvijas attīstībā un sabiedrības labklājības veicināšanā

Mon, 08 Dec 2025 09:30:00 +0000

Otrdien, 9. decembrī, plkst. 10.00–11.30 aicinām pievienoties tiešsaistes diskusijai portālā DELFI, kurā par zinātnes ieguldījumu Latvijas attīstībā un sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanā diskutēs nozaru ministriju un Latvijas Zinātnes padomes eksperti.

Diskusija notiek laikā, kad noslēdzas vairākas Valsts pētījumu programmas (VPP). Zinātnieki, reaģējot uz nozaru ministriju identificētajiem izaicinājumiem, rada inovācijas, tehnoloģijas, produktu prototipus un jaunus risinājumus valodas attīstībā, ilgtspējā, veselības aprūpē, drošībā, ekonomikā un citās jomās.

Skaties šeit

Pētniece: Latviešu valodas resursi digitālajā vidē pēdējos gados ir ļoti attīstījušies

Wed, 03 Dec 2025 10:00:00 +0000

Valoda ir dzīva, kamēr tajā runā, bet tai ir nākotne, ja to turpina arī pētīt. Vairs nav tie laiki, kad valodu izpēte nozīmē tikai garum garas grāmatu un pierakstu lapas vai mutvārdu ekspedīcijas; mūsdienās palīdz digitālās tehnoloģijas un to paveikto labi redzam jau šodien, ikdienā izmantojot mākslīgo intelektu vai transkripciju latviešu valodā. Kā latviešu, lībiešu un latgaliešu valodas atrod savu vietu arī digitālajā pasaulē? Raidījumā Zināmais nezināmajā sarunājas Rīgas Tehniskās universitātes Rēzeknes akadēmijas pētniece Antra Kļavinska un Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta vadošā pētniece, DHELI projekta valodas pētnieku grupas koordinatore Baiba Saulīte.

Sarunu klausies šeit

Pusaudžu psihiskā veselība pēc pandēmijas: Latvijas zinātnieku ieguldījums traucējumu simptomu novērtēšanā

Tue, 02 Dec 2025 08:39:00 +0000

Pusaudžu psihiskā veselība ir temats, kas pēcpandēmijas laikā ieņēmis stabilu vietu izglītības darbinieku, ģimeņu, plašsaziņas līdzekļu un veselības aprūpes speciālistu diskusijās. Gandrīz katram ir kāds stāsts par pusaudzi, kuram vairs nav spēka un motivācijas, negribas iet uz skolu, kurš laiku pavada nodarbēs telefonā un nepiedalās aktivitātēs, kurš zaudējis motivāciju kustēties un sāk pieņemties svarā, kuram ir grūtības saskarsmē ar vienaudžiem utt. Covid-19 pandēmija šo fonu tikai pastiprināja – izolācija, attālinātās mācības, trauksme par nākotni, karš Ukrainā, klimata pārmaiņas. Šie notikumi izteikti emocionāli tiek uztverti tieši pusaudžu vecumā, kad cilvēks iepazīst pasauli un vēl mācās regulēt savas emocijas.

Lasi vairāk

BioPhoT projekti

Thu, 27 Nov 2025 18:00:00 +0000

OsteoWood. Bērza koksnes jaunās paaudzes risinājums kaulu fiksācijai – ilgtspējīgs ceļš no meža līdz funkcionāliem implantiem

Projekta mērķis ir izstrādāt un validēt inovatīvu bērza koksnes materiālu kaulu fiksācijai, piedāvājot ilgtspējīgu un bioloģiski saderīgu risinājumu situācijās, kur tradicionālie metāla implanti nav piemēroti. Neraugoties uz to, ka nerūsējošais tērauds un titāns joprojām ir zelta standarts osteosintēzē, šie materiāli nav piemēroti visiem pacientiem. Aptuveni 2–5 % pacientu novēro alerģiskas reakcijas, hronisku iekaisumu vai metālu nepanesamību, kas var prasīt atkārtotas operācijas vai alternatīvus ārstēšanas risinājumus. OsteoWood nav paredzēts kā vispārējs metāla implantu aizvietotājs, bet gan kā papildinošs implantu materiāls konkrētām alerģijjutīgām indikācijām. Projekts balstās uz jaunākajiem sasniegumiem koksnes ķīmijā un materiālzinātnē, izmantojot sārmainu apstrādi, koksnes impregnēšanu ar oligo-hitozānu un blīvināšanu, lai uzlabotu mehānisko izturību, formas stabilitāti un bioloģisko saderību. Materiāls tiks izstrādāts līdz TRL3 līmenim, veicot mikroskopiskās struktūras analīzi, mehāniskos testus un šūnu saderības in vitro pārbaudes. Tiks izgatavoti funkcionāls sākotnējais prototips biomehānikas izvērtēšanai. Intelektuālā īpašuma stratēģija un sadarbībā ar iesaistītajām pusēm veidota attīstības ceļa karte nodrošinās pamatu nākamajiem attīstības posmiem. Projekts atbilst Latvijas viedās specializācijas stratēģijas jomām “viedie materiāli” un “aprites bioekonomika”, attīstot augstas pievienotās vērtības risinājumu no vietējiem atjaunojamiem resursiem.

Treonil t-RNS sintetāzes inhibitori kā pretsēnīšu zāļvielas

Sēnīšu infekcijas skar vairāk nekā miljardu cilvēku visā pasaulē. Biežāk tās ir ādas, nagu un matu infekcijas, bet cilvēka imunitātes pavājināšanās vai invazīvas medicīniskas procedūras var izraisīt smagas, nereti – letālas sēnīšu infekcijas, kas ik gadu izraisa miljoniem nāves gadījumu. Pasaulē ārstēšanai pieejami tikai četri pretsēnīšu zāļu klases līdzekļi, un tiem novērota strauja rezistences attīstība, kas ievērojami apdraud pašreizējās ārstēšanas iespējas. Candida albicans un citas sēnes Pasaules Veselības organizācija ir iekļāvusi kritiski bīstamo patogēnu sarakstā, uzsverot steidzamu nepieciešamību pēc jauniem medikamentiem ar atšķirīgu darbības mehānismu. Projekts TRIAL piedāvā jaunu risinājumu – izstrādāt zāļu kandidātus, kas bloķē treonil-tRNS sintetāzi (ThrRS), fermentu, bez kura sēnītes nespēj sintezēt olbaltumvielas un vairoties. Dabiskas izcelsmes savienojumi jau pierādījuši, ka šāds darbības veids var būt efektīvs, taču līdzšinējās molekulas bijušas pārāk sarežģītas vai toksiskas. Projekta komanda izmanto strukturāli vienkāršākus savienojumus un modernu strukturālās bioloģijas pieeju, lai radītu jaudīgus un selektīvus Candida albicans inhibitorus. Šī projekta īstenošana sniegs fundamentālas zināšanas par jaunu zāļu mērķiem, radīs patentējamus pretsēnīšu savienojumus un pavērs ceļu nākamajai zāļu izstrādes kārtai. Ilgtermiņā tas nozīmē - drošāku un efektīvāku terapiju pacientiem, mazāku rezistences risku un ievērojamu sabiedrības veselības ieguvumu apstākļos, kad invazīvo sēnīšu infekciju skaits turpina pieaugt.

SwyCard. Klīniski nozīmīgu biomarķieru noteikšana un uzraudzība izmantojot sviedru analīzes

Tradicionālie medicīniskie testi bērniem, tai skaitā jaundzimušajiem, ir invazīvi un laikietilpīgi. Tie palielina asins zuduma un infekciju riskus, it īpaši priekšlaicīgi dzimušiem bērniem, kuriem pirmajās dzīves nedēļās var būt nepieciešamas līdz pat 17 asins analīzes dienā. Projekts izstrādā neinvazīvu diagnostikas platformu, kas izmanto sviedru analīzi, lai noteiktu klīniskos biomarķierus. Šī tehnoloģija nodrošina drošu un nesāpīgu alternatīvu, ļaujot sekot veselības stāvoklim reāllaikā un savlaicīgi pamanīt problēmas.

Latvijas zinātnieki pilnveido pārtikas lomu valsts drošībā

Thu, 27 Nov 2025 08:31:00 +0000

“Zinātne palīdz stiprināt Latvijas pārtikas ķēdes drošību un līdz ar to mūsu valsts patstāvību un neatkarību no ārējiem faktoriem. Pēdējie gadi parādīja, cik ātri piegādes ķēdes var izjukt — pandēmija, karš, klimata pārmaiņas, enerģijas krīze. Ja Latvija spēj ražot un uzglabāt savu pārtiku droši un neatkarīgi, mēs spējam pastāvēt arī krīzē,” saka Dārzkopības institūta vadošā pētniece Dalija Segliņa, kura vada Valsts pētījumu programmas “Vietējo resursu izpēte un ilgtspējīga izmantošana Latvijas attīstībai 2023–2025” projektu “GreenAgroRes”.

Viņa mūs vārda tiešā nozīmē izved cauri visai pārtikas ķēdei - no sēklas, dārza līdz veikalam un galdam. Dalija ir viena no vadošajām pētniecēm zinātnieku komandā, kas strādā pie tā, lai Latvija spētu ražot, uzglabāt un lietot drošu, kvalitatīvu un ilgtspējīgu pārtiku, arī krīzes laikā, un iekļauties Eiropas Savienības noteiktajos Zaļā kursa mērķos.

Lasi vairāk

Kā latgaliešu un lībiešu digitālais mantojums padara mūs stiprākus?

Fri, 21 Nov 2025 10:41:00 +0000

2025. gada nogalē noslēdzas vairāki Latvijas Zinātnes padomes administrētās Valsts pētījumu programmas projekti. Tajos zinātnieki, atbilstoši atbildīgo ministriju pasūtījumam, meklē praktiskus risinājumus dažādu valstij svarīgu izaicinājumu risināšanai. Viens no tiem - mūsu valodas ilgtspēja un attīstība digitālā laikmetā, latgaliešu un lībiešu valodas mantojuma digitalizācija, kas ļauj šos resursus padarīt pieejamus un izmantojamus, tātad - dzīvotspējīgus.

Lasi vairāk